Sv. Pētera baznīca savij kopā Latvijas pagātni, tagadni un nākotni – no pilsētas galvenās sakrālās celtnes līdz svarīgiem kultūras notikumiem. Baznīcas nozīmīgums visos laikos parāda, cik svarīga ir Pēterbaznīcas loma Latvijas un sabiedrības attīstībā. Arī mūsdienās Rīgas augstākās baznīcas loma nav mazinājusies, tieši pretēji – par tās likteni tiek lauzti šķēpi.
Sv. Pētera baznīca izsenis bijusi kā tirgotāju dievnams un sanāksmju vieta. Varētu teikt, ka viduslaikos Sv. Pētera baznīca pildīja ne tikai dievnama funkciju, bet arī sabiedriskā centra nozīmi. Senās Hanzas pilsētas iedzīvotāji šeit sanāca uz tautas sapulcēm un publiskajām apspriedēm.
Arī mūsu dienās Pēterbaznīca un tai pieguļošā teritorija ir kļuvusi par iecienītu rīdzinieku un tūristu atpūtas un kultūras izklaižu galamērķi, kur satikties un apmeklēt pasākumus. Šobrīd baznīca savās telpās regulāri uzņem mākslas izstādes un koncertus. Savukārt 123 metrus staltais tornis priecē daudzu tūristu acis, ļaujot novērtēt Rīgas un Daugavas varenību no augstuma.
Nav noslēpums, ka baznīcai nepieciešami atjaunošanas darbi – gan vizuāli, gan fundamentāli. Ēkas konstrukcijas laika zobs nav žēlojis, un gadsimtiem senais kultūras piemineklis ir pelnījis atdzimt kā visu rīdzinieku sakrālais un kultūras centrs.
Šobrīd norit diskusijas starp baznīcas draudzi un Rīgas pašvaldību par vēsturisko īpašumtiesību atgūšanu uz baznīcu, kas izsenis piederējušas draudzei. LELB Vācu Svētā Pētera draudze ir ieguvusi ievērojamu ziedojumu no Vācijas parlamenta 33.5 miljonu eiro apmērā baznīcas un tās simbola – torņa – remontam. Pagaidām gan remonts nav iespējams, jo Rīgas pašvaldībā nav vienprātības, kam baznīca būtu jāpārvalda un jāremontē. Neskatoties uz dažādiem viedokļiem un pretestību no Rīgas pašvaldības puses, svarīgi norādīt, ka tikai Saeima kā lēmējvara var noteikt Pēterbaznīcas piederību. Mēs ceram, ka politiskie lēmumi neietekmēs baznīcas likteni un ļaus tai jau pavisam drīz atdzimt tās senajā veidolā – kā kultūras un sakrālajam Rīgas centram.
Šobrīd notiek līdzekļu vākšana arī baznīcas baroka ērģeļu atjaunošanai. Vācijas-Latvijas kopīgā iniciatīva profesionāļu vidū tiek uzskatīta par šobrīd interesantāko Eiropas ērģeļu būves projektu. Minēto iniciatīvu ērģeļmeistara Gotfrīda Klozena būvētā instrumenta restaurācijai atbalsta daudz ziedotāju, tostarp starptautiski mūziķi ar savu dalību labdarības koncertos, kuru ienākumi tiek nodoti projekta virzībai.
Līdzās sakrālajai, reliģiskajai un draudzes funkcijai, Sv. Pētera baznīca nākotnē atkal ar savām lielajām ērģelēm sniegs nozīmīgu ieguldījumu Rīgā kā “kultūras baznīca”, bagātinot pilsētas mākslas un mūzikas dzīvi.
LELB Vācu Svētā Pētera draudze aktuālo ērģeļu koncepciju apsprieda 2019. gada septembrī seminārā ar Vācijas un Latvijas institūcijām un kultūras politiķiem, kuri arī tiks iesaistīti turpmākajā procesa attīstībā. Vēsture un tikšanās, atbildība par mieru, baznīcas izglītība, sociālā atbildība, mūzika un izstādes ir tikai daži šīs dzīvās koncepcijas aspekti.
1209. gadā celtā bazilika ķieģeļu gotikas stilā apmeklētājiem sniedz sajūtu par 13. gadsimta celtnieku meistarību un mākslu, kā arī priekšstatu par arhitektūras un mākslas attīstību. Viduslaikos to izmantoja kā draudzes baznīcu, bet neilgu laiku arī kā arsenālu un sargtorni. Diemžēl no 13. gadsimta saglabājušās tikai pašreizējās ēkas eju ārsienas un daži stabi iekštelpās.
Pie Sv. Pētera baznīcas aizsākās luterānisma izplatība mūsdienu Latvijā. To 1522. gada 12. jūnijā ievadīja luterāņu mācītājs Andreass Knopkens ar 24 tēzēm Sv. Pētera baznīcā. 1525. gada 21. septembrī pasludinātā ticības brīvība nozīmēja garīgo atmodu un reformācijas uzvaru.