No Latvijas un Vācijas ir apvienojušies aktīvi cilvēki, lai ar Drēzdenes ērģeļbūves darbnīcas palīdzību atjaunotu Rīgas Sv. Pētera baznīcas barokālās ērģeles. Vācu ērģeļmeistara Gotfrīda Klozena 1734. gadā būvētais instruments ir vācu-latviešu paraugprojekts. Otrā pasaules kara laikā, baznīca smagi cieta un ērģeles tika iznīcinātas.
UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta vācu ērģeļbūves māksla un ērģeļmūzika, kas ir neatdalāma arī no Rīgas. Šobrīd ir izveidota Vācijas-Latvijas kopīga iniciatīva, kuru profesionāļu vidū uzskata par šobrīd interesantāko Eiropas ērģeļu projektu. Minēto iniciatīvu Klozena baroka ērģeļu restaurācijai atbalsta daudz ziedotāju, tostarp arī starptautiski mūziķi ar savu dalību labdarības koncertos, kuru ienākumi tiek nodoti projekta virzībai. Papildus sakrālajai, dievkalpojumu un draudzes funkcijai Pēterbaznīcā, tā nākotnē varētu īstenot nozīmīgu pienesumu Rīgas kultūras un mūzikas dzīvē, atkal atgriežot tajā lielās ērģeles.
Pēc karā izpostītās Pēterbaznīcas atjaunošanas ērģeļu lukta ir palikusi tukša iespaidīgo līdzekļu trūkuma dēļ. Ar baznīcas ziedotāju un mūziķu līdzekļiem ērģeļu būve tiks uzticēta Drēzdenes ērģeļu būvniekam Kristiānam Vegšaiderem. Viņš piedalījās Sv. Pētera baznīcas būvniecības tehnikas projekta izstrādē, kuru veica pazīstamais latviešu arhitekts Pēteris Blūms. Ērģeļu dizaina noformējumā padomu sniedza arī Latvijas baroka profesionālis, profesors Imants Lancmanis.
Baznīcas nežēlīgo iznīcināšanu simbolizē 1941. gada 29. jūnija ugunsgrēks un torņa sabrukšana. Līdz 1984. gadam tornis un baznīca tika pārbūvēti (galvenokārt kā ēka bez sakrāla rakstura) – bez ērģelēm, bez baznīcas zvaniem, bez altāra un kanceles un bez greznajiem stikla logiem. Baznīcu kā bezīpašnieka īpašumu kopš tās rekonstrukcijas pārvalda Rīgas pašvaldības kultūras apvienība.
Saeimā ir noritējis likumdošanas process, kura rezultātā Saeimas komisija lēma, ka Sv. Pētera baznīcai vajadzētu nonākt atpakaļ LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā nodibinājuma īpašumā. Šajā gadījumā tiek atjaunota tā situācija, kura bija pirms padomju okupācijas 1940. gadā. Draudze kopā ar Rīgas kultūras nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi konceptu “Sv. Pētera baznīca kā kultūras baznīca”, kas pastāvētu paralēli draudzes un dievkalpojumu darbībai. Šo konceptu baznīca iekļautu Rīgas kultūras un muzikālajā dzīvē, kurā svarīga nozīme ir arī Klozena būvētajām ērģelēm. Parlamenta lēmums tādējādi veicina arī ērģeļu projekta norisi.
Rīgas Sv. Pētera baznīca Vecrīgas sirdī ar augstāko baznīcas torni Latvijā ir viena no vecākajām un lielākajām baznīcām Baltijas valstīs, ķieģeļu gotikas paraugs Baltijas valstīs. Šodienas formu tā ir ieguvusi pēc Rostokas būvmeistara Johana Rūmešotela 15. gadsimtā veidotā projekta – augsta, trīsjomu ķieģeļu bazilika ar altāra daļas apsīdas kapelu vainagu dižgotikas stilā, pamatojoties uz Rostokas Sv. Marijas baznīcas paraugu. Kopš tās rekonstrukcijas baznīca ir kultūras piemineklis un daļa no UNESCO aizsargātā Rīgas vecpilsētas ansambļa.
1729. gada līguma oriģināls par ērģeļu būvēšanu Pēterbaznīcā